Ir pienācis Lieldienu rīts. Toreiz, pirms 2000 gadiem, tas iesākās ar lielām bēdām. Dziļu skumju un sēru pilnas bija Marija Magdalēna un otra Marija, kas agrā rīta stundā gāja pie Jēzus kapa, lai Viņu apraudzītu un Viņa mirušās miesas svaidītu dārgām zālēm.
Bet Lieldienu rītā nekas nenotiek tā, kā viņas ir plānojušas un savā
cilvēciskajā prātā paredzējušas. Evaņģēlists Matejs apraksta lielu zemestrīci,
ko piedzīvo ļaudis pie Jēzus kapa. Sargi aiz bailēm drebēja un kļuva kā miruši,
teikts Evaņģēlijā. Patiesi, zemestrīce ir biedējoša. Ir biedējoši, kad pamats
zūd zem kājām, kad viss, uz ko esi paļāvies un uzskatījis par drošu un stabilu,
pēkšņi sakustās, jūk, drūp, iet bojā un nav vairs nekā, pie kā turēties, nav kur
tverties. Tad pat drosmīgajiem karavīriem zūd padoms un visa drosme viņus
atstāj. Cik briesmīga un biedējoša var būt zemestrīce, mēs šajās dienās varējām
vērot savos televizoru ekrānos un just līdzi smagās dabas katastrofas
skartajiem ļaudīm Japānā.
Brīdī, kad zemes pamati trīc un ļogās, pie Jēzus kapa nāk Kunga eņģelis,
lai iedrošinātu un mierinātu tos, kas meklē Jēzu: „Nebīstieties, jo es zinu, ka
jūs meklējat Jēzu, krustā sisto. Viņš nav šeitan, viņš ir augšāmcēlies,” viņš
saka. Dieva eņģeļa majestātiskais miers un viņa godības spožums uz šīs niecības
pilnās, trīcošās un drebošās pasaules fona atklāj Dieva varenību, atklāj gluži
jaunu, stabilu, drošu, miera pilnu un neizsakāmas godības piepildītu pasauli.
Tā ir pasaule, no kuras ir nācis Jēzus un kurā Viņš pēc ciešanām un krusta
nāves ir atgriezies. Tā ir pasaule, kuru Jēzus Kristus ar savu augšāmcelšanos ir
atvēris arī mums, kas Viņam ticam un uz Viņu ceram. „Jūsu sirdis lai
neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet man,” saka Jēzus, „Mana Tēva namā ir daudz
mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu
sataisīt? Un kad es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad es nākšu atkal
un ņemšu jūs pie sevis, lai tur, kur es esmu, būtu arī jūs.” (Jņ. 14: 1-3)
Tāpēc, mīļie brāļi un māsas, priecāsimies šajā Lieldienu rītā! Lai mūsu
sirdis piepildās pateicībā Dievam, jo Viņš ir sūtījis savu Dēlu Jēzu Kristu!
Viņa nāves un augšāmcelšanās dēļ mēs esam ieguvuši mūžīgās dzīvības cerību un drošu
pamatu zem kājām šajā nemiera un briesmu pilnajā pasaulē. Lai kādi
satricinājumi nāktu, lai kādiem pārbaudījumiem mums būtu jāiet cauri, lai arī
šīs pasaules pamati izjuktu, Kristus augšāmcelšanās spēkā mēs esam pasargāti un
vienmēr paliekam Viņa rokās, Viņa mierināti un stiprināti.
Mēs šodien no jauna esam dzirdējuši šo
eņģeļa atnesto Lieldienu vēsti: „Kristus ir augšāmcēlies!” Lai Dievs dod, ka
mēs pilni ticības un no sirds uz šo vēsti varam atbildēt: „Patiesi, Viņš ir augšāmcēlies!”
Tad patiešām Kristus uzvara būs arī mana uzvara, Kristus dzīvība - mana dzīvība
un Kristus taisnība - arī mana taisnība. No sirds vēlu jums visiem gaišus un
priecīgus Kristus Augšāmcelšanās svētkus!